Patētiski? Piekrītu. Un neviltoti. Īsa stāsta priekšvēsture.
Kādā saulainā jūlija rītā zvana mans paziņa no tehniskās apskates stacijas un pārsteigta balsī ziņo: „ Man te Latvijā būvēts motocikls apskati grib iziet. Turklāt ne garāžā ražots, bet VEF-ā. Ja Tev ir interese par šo tehnikas vienību, īpašnieka telefona numuru pierakstīju.”
Bums, kā no plaukta nokritu. Nu labi, „Sarkanā Zvaigznē” pieļauju, ka savulaik būvēti eksperimentālie prototipi. Bet VEF-ā? Zinu, ka pirms 2. Pasaules kara Kārlis Irbītis ir projektējis lidaparātus, MINOX fotoaparāti ir ražoti, tomēr motocikls...?
Dodamies uz Jūrmalu, kur mīt noslēpumainā spēkrata īpašnieks Gvido Ādamsons. Meža ceļš, garāžu pilsētiņa un ...pats īpašnieks pie sūnu zaļa motocikla meistaro karburatoru. Motocikla spārnus rotā VEF savītā emblēma un akumulatora turētāju šķērso uzraksts nedzirdēts „ Pandera”. Gvido par to, kas ir „ Pandera” un kāds sakars tam ar VEF-u un Latviju.
Gvido Ādamsons: „ Ar tehniku sāku aizrauties 80. gados (pagājušā gadsimta). Iegādājos vācu STOCK motociklu un iestājos pie Viktora Kulberga Antīko automobiļu klubā. Pēc tam aizrāvos ar retro auto. Par motociklu PANDERA man izstāstīja vecs paziņa Oļģerts Orleāns , lai viņam vieglas smiltis. Viņš arī vainīgs pie tā, ka šobrīd šis spēkrats ir pie manis. Palīdzēja to iepazīt un salikt mehāniķis, pats bijušais motosportists Voldemārs Rešetnieks. Viņš arī teica, ka motocikla konstruktors ir latvietis Arnolds Panders. 1936. gadā Arnolds ar izcilību beidza VEF tehnikumu un ieguva inženiera mehāniķa prasmes. Viņu uzreiz uzaicināja un uzticēja VEF Motociklu departamenta vadītāja amatu. Tas nospēlēja galveno lomu šā motocikla tapšanā. Iespējams, sākumā šo spēkratu bija paredzēts ražot Latvijas armijas, varbūt pat Baltijas valstu aizsardzības spēku vajadzībām. Motocikla tapšanā piedalījās arī Kārlis Irbītis, kura amata prasmes bija saistītas ar lidmašīnām. Motocikla dizains un izskats, ieskaitot blakusvāģi, ir Kārļa Irbīša rokas skarti. 1937. gadā tika pabeigts prototips. „Pandera” savu laiku tehnoloģiski pārspēja vismaz par pāri desmitgadēm. Harley Davidson elektrostarteri patentēja 60. gadu sākumā, bet Arnolds Pandera elektrostartera patentu Smilšu ielā piereģistrēja ap 1938. gadu. Pat tā laika prese rakstīja, ka Panders pienāk pie motocikla un startē uzreiz, kamēr pārējie mēģina savus spēkratus iedarbināt. Motora konstrukcija ir viņa paša darinājums. Tas nav adaptēts dzinējs, kas būtu ražots Vācijā vai Anglijā. Tepat Akmens ielas 3 smēdītē Arnolds Panders to izveidoja un atlēja. Protams, šodien darbnīcas vairs nav. Interesanti, ka alumīnija liešanai tika izmantots māls. Autors ar savu spēkratu uz Latvijas ceļiem ripoja jau no 1937. gada, kad motocikls piedzīvoja izmēģinājuma braucienus. „Pandera” ir vienīgais eksemplārs pasaulē un lai jūs nemulsina numurs 002 uz cilindru čuguna galvām. Tas ir otrais lējums, jo 001 bija ar pārāk šaurām ribām un cilindra galvas karsa. Krievijas izdevumā „Za ruļom – enciklopedija motociklov” ir minēts, ka izgatavoti ap 300 eksemplāru.Tā nav taisnība. Šis ir vienīgais prototips un vairāk eksemplāru dienas gaismu nav ieraudzījuši. Sākās karš un sapņi tika izsapņoti. Pēc kara jau bija citi laiki un daļa Latvijas pārcēlās uz Sibīriju. Arī Arnolds Panders. Apzinos, ka šodien motocikls simbolizē Latvijas inženiertehnisko domu, ar kuru bijām pirmajās rindās pasaules līmenī un to mēs nedrīkstam aizmirst. Tā ir apziņa par pašu varēšanu un iespējām.”
Tā pats motocikla īpašnieks Gvido Ādamsons, kura mehāniķa prasmes savijās ar ērģeļu skaņotāja iemaņām.
Uģis Spēlmanis motoinstruktors un motociklu mehāniķis, ar kuru kopā apmeklējām šo Latvijas unikālā spēkrata īpašnieku:
”Man tas ir liels atklājums, ka Latvijā bija plānots ražot motociklus. Un vēl pie tam VEF-ā. Zinot motociklu attīstības vēsturi, šis ir kārtīgs mocis pēc visiem tā laika noteikumiem. Turklāt, ar savu konstruktīvo risinājumu apsteidz tā laika motoražošanas lielvalstīs tapušos spēkratus. Arī pēc šodienas izpratnes 750 cm3 V veida spēka agregāts ir normāla izmēra dzinējs. Kur nu vēl elektrostarters! Tajos gados tā bija tehniskā revolūcija. Man interesanta šķiet elektrospole. Vadi nāk no abiem galiem ārā un iet katrs uz savu sveci. Tādu konstrukcija man nebija nācies vērot. Dīvaini, ka ne krievi, ne vācieši nav izmantojuši šīs zināšanas motociklu pilnveidošanā. Diemžēl šodien pasaules tehnoloģijas ir krietni attīstījušās un mēs tās vairs nevaram noķert. Bet ko unikālu, vienreizīgu kāds varbūt vēl uzražos Latvijā. Kā piemērs tam ir Andris Dambis ar savu OSCAR.”
Noslēdzot šo apskatu par Latvijas tehniskās domas radīto motociklu – dīvaini, bet izskatot visu interneta pārlūku, informācija par PANDERA motociklu neatrodu. Ar Arnolda Pandera vārdu – tikai ASV mākslinieks. Arī VEF muzeja mājas lapā diemžēl tukšums. Vai nav pārāk nevērīga attieksme pret savu vēsturi un varēšanu. Bija Kārlis Irbītis ar lidmašīnām, kuras apsteidza vācu ražotos analogus ātrumā. MINOX mazizmēra fotokameras, kuras ražo ASV vēl šodien. Esam gatavojušies ražot savu motociklu - labu, tehniski progresīvu. Kā īsta Eiropas pilntiesīga valsts. Ar augstu inženiertehnisko līmeni. Kas ar mums ir noticis, kāpēc vairs nelepojamies ar sevi, saviem sasniegumiem pagātnē, neizceļam unikālās lietas šodienā? Ir vēsture , ar ko lepoties. To nedrīkst atstāt šķūnītī. Tā ir jānopulē un jānoliek kā atgādinājums mums katram – mēs varam! Tas ir PATRIOTISMS šī vārda labākajā nozīmē. Mums ir par ko būt LEPNIEM!
Arnis Blodons
Bildes:
<?app_ds:call:3384:render?>
Komentēt
